Karmiskais pienākums pret bērnu

Uz Zemes dzīvojoša cilvēka galvenais karmiskais pienākums ir pienākums pret bērnu. Dzīvība attīstās uz planētas, ko sauc par Zemi, un šai attīstībai jāvirzās uz priekšu un augšup. Kurš gan cits, ja ne vecāki , paskubinās mazo cilvēku sasniegt jaunas, neizpētītas robežlīnijas? Attiecībā uz mīļotajiem mūsu uzdevums ir dāvāt mīlestību, kas jau pati par sevi ir liela laime, bet attiecībā uz bērniem viss ir nedaudz citādi.

Vecāki stimulē bērna attīstības ievirzi, kontrolē, atbalsta vai peļ viņa prātu, jūtas, emocijas. Parasti tie ir vecāki, kas pirmie iepazīstina ar tādiem jēdzieniem kā Pasaule, Labais un Ļaunais, un viņu dotā izpratne par šiem jēdzieniem nogulsnējas kaut kur ļoti dziļi, dziļi pat tad, ja par to skaļi netiek runāts.

Audzināšanas paņēmieni var būt dažādi. Cik cilvēku tik variantu. Taču, pateicoties audzināšanai, tās gala iznākumā bērnam jāiegūst patstāvība un prasme brīvi domāt, mīlēt pasauli un vēlme to iepazīt. Kuru paņēmienu mijiedarbībai ar bērnu izvēlēsities, tas ir atkarīgs no jūsu gaumes, rakstura, izglītības, taču galvenais pēc iespējas biežāk jautājiet sev: "Ko es ar šo darbību, ar konkrēto vārdu viņā stimulēju?"

Ko esat savam bērnam parādījis, sodot viņu? Nežēlības piemēru, ar varu apveltītas rokas stingrību vai to, ka jābūt brīvam un atbildīgam par savu rīcību? Cik liela iejūtība un cik liels smalkums vecākiem ir vajadzīgs, lai sajustu, kādu atbalsi mazajā cilvēciņā rod pieaugušo cilvēku rīcība un vārdi. Šajā grūtajā, dažkārt intuitīvajā dvēseles darbā var palīdzēt tikai bezgalīga bērnam veltītas mīlestības enerģija.

Vecāki vienmēr dod enerģiju savam bērnam. Tāpēc tēvi un mātes bieži dusmojas uz bērniem. Bērni kā mazi "vampīriņi" "velk", uzsūc enerģiju un informāciju no tuvējās telpas un apkārtējiem cilvēkiem. Protams, šo parādību nevar saukt par vampīrismu, jo tas ir normāls, dabisks process. Augšanas gaitā bērni aizvien vairāk kļūst par pašpietiekamiem cilvēkiem. Divpadsmitgadīgs pusaudzis jau pilnībā ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, kā arī ir gatavs enerģētiskajai aizsardzībai. Pirms tam bērns cenšas iekārtoties tā, lai atrastos viņa uzticību iemantojuša pieauguša cilvēka enerģijas aizsardzībā.

Atdodot enerģiju mīļotajiem, mēs vienmēr pretī saņemam divreiz vairāk pat tad, ja nebaudām pretmīlestību (organismā sāk darboties sarežģīti hormonālie un enerģētiskie procesi). Bērniem mēs gluži vienkārši atdodam, neko nesaņemot pretī. Nepieciešamība rūpēties par viņiem, kā arī prieks par to, cik viņi ir brīnišķīgi, dod mums spēku, savukārt viņu labā iztērēto enerģiju mēs kompensējam citādā veidā. Enerģijas apmaiņa ar bērnu līdz septiņu gadu vecumam ir minimāla. Līdzvērtīga tā nevar būt pat ar sešpadsmitgadīgu jaunieti. Veidojot attiecības ar bērniem, tas jāņem vērā.

Dot bērnam enerģiju var dažādi. Bērnu var pārplūdināt ar mīlestību tā, ka viņš jutīsies slikti, pieradīs visu saņemt bez pūlēm, un mēs nebūsim izpildījuši galveno uzdevumu nebūsim viņu sagatavojuši patstāvīgai dzīvei.

Var bērnu "barot" ar negatīviem enerģētiskajiem izmešiem. Diemžēl tieši to mēs novērojam pārāk bieži. Uzkliegšana, piespiešana, izbāršana, sava sliktā garastāvokļa izgāšana uz dēlu vai meitu (iemeslu vienmēr var atrast) tās ir mūsdienu vecāku iemīļotas audzināšanas metodes. Un bērns pierod atsaukties uz pieaugušo cilvēku negācijām, "norij" tās un ielāgo. Pēc tam neapzināti provocē pieaugušos uz kārtējo brāzienu, lai saņemtu no jums enerģijas, kaut arī negatīvas enerģijas plūsmu, jo enerģija viņam ir vajadzīga.

Kādu enerģiju un informāciju jūs dodat saviem bērniem, tas arī izaugs viņu dvēseļu raženajā augsnē, kura visu aktīvi ņem pretī.

Sagatavots pēc El TATA, Karmas pārvarēšana